lv
en
Tikko realizēts: dzīvoklis Rīgas Klusajā centrā

Tikko realizēts: dzīvoklis Rīgas Klusajā centrā

Ar nojausmu par metropoli

Avots: žurnāls Latvijas Architektūra | Oktobris 2016

Interjera biroja „Annvil” jaunākais veikums – dzīvoklis Rīgas Klusajā centrā tapis vēsturiskā ēkā, baltvācu arhitekta Artūra Mēdlingera projektētajā celtnē, kas 1912.gadā papildināja Rīgas Klusā centra siluetu. Nams neiekļaujas Rīgas jūgendstila pērļu sarakstā, kas zināmas ar savu bagātīgo ornamentējumu, bet būvēts stateniskā jūgendstila stilistikā ar tam piemītošo māksliniecisko veidolu, kad par arhitektūras izejas punktu kļuva funkcionāli ērts telpu izkārtojums un atbilstošu būvmateriālu un konstruktīvo paņēmienu lietojums.

„Strādājot pie 135 m2 lielā dzīvokļa projekta, „Annvil” komanda izvirzīja divus sev būtiskus pamatuzdevumus,” stāsta interjera arhitekte Anna Butele. Pirmais – veikt būtiskas izmaiņas telpas konfigurācijā, lai iegūtu plašu un harmonisku funkcionālo plānojumu un dzīvojamo vidi.” „Otrais – radīt interjeru, kas iemieso ilgtermiņa dizaina vērtības un nezaudēs aktualitāti arī nākotnē.

Dzīvokļa saimnieki ir jauni un laikmetīgi cilvēki, kuri mērķtiecīgi iegādājās dzīvokli vēsturiskā ēkā ar kultūras mantojumu. Tāpēc dzīvoklī apzināti saglabātas tā arhitektoniskā bāze. “Vēsturisko vērtību vārdā viņi piekāpās ēkas arhitektūrai un nedaudz arī savām vēlmēm, neuzstājot uz tādu funkcionālo plānojumu, kas pilnībā atbilstu mūsdienu pieņemtajiem standartiem un pieprasītu principiālu telpu pārplānošanu. Šeit saimnieki visam piegāja vienkāršāk – ja virtuve sākotnēji bijusi neliela un neierastā konfigurācijā. Arī vannas istaba, kas netipiski atrodas blakus virtuvei, un bērnistabas, raugoties no mūsdienu standartiem, atrodas samērā tālu no vecāku guļamistabas, tomēr pieņemts lēmums tās atstāt esošajās vietās. Dzīvokļa plānojums un kopskats atgādina metropoļu – Parīzes un Londonas dzīvokļus pagājušā gadsimta sākumā. Saimnieki vēlējās saglabāt vēsturiskā dzīvokļa autentisko garšu, iekārtojot to atbilstoši mūsdienu klasikas stilistikai. Ar mērķi, lai interjers nebūtu pārlieku moderns, un visas iekārtas, kas šeit integrētas, būtu dzīvotspējīgas arī pēc desmit gadiem. Tāpēc te nav pretenciozu lietu, kas šobrīd ir modernas, bet rīt jau zaudējušas savu aktualitāti un kļuvušas vecmodīgas.

Ģimenes sastāvs ir četri cilvēki, taču esošā dzīvokļa platība neatbilda ģimenes vajadzībām, tāpēc, lai iegūtu atbilstošu funkcionālo plānojumu, nācās  pievienot vēl arī daļu no blakus esošā dzīvokļa, iegūstot papildus saimniecības telpas un bērnu istabu. “Mēs pievienojām telpu no blakus dzīvokļa, dažas istabas savstarpēji apvienojām, turpretī citviet telpu sadalījām zonās, izveidojot konceptu – telpa telpā, “ stāsta Anna. Telpu pārplānošanas rezultātā, apvienojot divas nelielas istabas, iegūta plaša dzīvojamā zona. Abu istabu bijušās aprises joprojām nolasāmas atšķirīgajā griestu dekoratīvajā ornamentācijā.

Visradikālāk pārveidota ieejas zona, kurai no blakus esošā dzīvokļa pievienots papildus apjoms un uzveidota saimniecības telpa. Ieeja tajā veiksmīgi paslēpta aiz plašas, rūtīs dalītas spoguļu sienas, kas raisa asociācijas ar art deko laikmeta pamatprincipiem.

Saglabājot pietāti pret vēsturisko mantojumu, dzīvokļa fundamentālās vērtības atjaunotas maksimāli tuvu tā autentiskajam veidolam. Oriģinālais parkets izņemts, restaurēts un ieklāts atpakaļ. Iepriekšējie dzīvokļa īpašnieki vidi nebija sabojājuši ar eiroremontu, tāpēc daudzas oriģinālās detaļas bija pietiekami labi saglabājušās, bet trūkstošie orķeļi, dekori un rozetes izgatavoti no jauna. Durvis un lielākā daļa mēbeļu izgatavotas pēc individuāliem rasējumiem vietējās ražotnēs. Dzīvokļa restaurācijas procesā nav izmantots reģipsis. Annai piemīt prasme plānojot mēbeles, izdomāt dažādus netipiskus risinājumus lietotāju ērtībai, piemēram, bērnu istabās izdomāti skapji ar speciāli slīpinātiem plauktiem, lai tie būtu ērtāk pārskatāmi. Interjera autore atzīst, ka darbs pie šī projekta bija loti detalizēts. Katra detaļa īpaši pārdomāta un pielāgot konkrētai vietai.

Interjers ir veidots mūsdienīgā eklektikā, ļaujot saplūst elementiem no vairākiem stiliem. ”Ja risina visu vienā ievirzē, interjers kļūst nedzīvs un acīmredzama mākslīgi radīta vide, bet, variējot ar elementiem no dažādiem stiliem, interjers rada nepiespiestu un dabīgi veidotu atmosfēru. Interesanti, ka šim projektam veidotās vizualizācijas tieši iemiesotas dzīvē, pilnīgi bez izmaiņām. Interjers ir izteikti monohroms, jo saimnieki vēlējās, lai tas būs gaišs, risināts neitrālos toņos. Kopumā dominē pieci tuvi toņi, kas savstarpēji saplūst un niansējas. Arī pēc vairākiem gadiem, ja gribēsies kaut ko izmainīt, tas būs viegli izdarāms, jo bāze ir ļoti pārdomāta. Savukārt griesti, durvis, kājlīstes visā dzīvoklī ir kā vienots elements. Funkcija ir prioritāra, dekorēšana pakārtota. Turklāt, pareiza lietu un elementu komplektācija man šķiet garlaicīga. Šeit nav izmantoti sintētiski apdares materiāli, viss ir naturāls un ilgmūžīgs. Kombinējot tos gudri, iegūts svaigs vizuālais tēls. Svarīgi arī, ka interjers veidots tā, lai to vienmēr varētu papildināt. Esošā apdare un iekārtojums savā ziņā ir kā fons, viss nav ieprojektēts un izveidots tā, ka nekam vairs nav vietas, interjeru var pārveidot, apdzīvot un apaudzēt ar lietām.”

Teksta autors: Anita Pīra, foto: Ingus Bajārs

 

Sāc sadarbību šeit

Sazinies ar mums