Darbi, kas paši no sevis neatnāk

Vaicājot par to, ar ko mākslinieces radošais prāts nodarbināts šajā laikā un pie kādiem projektiem tiek strādāts, Anna atklāj, ka gads iesācies dinamiski – ar jauniem izaicinājumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Viens no aktuālajiem projektiem, pie kā šobrīd Anna strādā, ir boulinga un skvoša komplekss un dizaina konceptveikals Rīgas klusajā centrā. Pieminēšanas vērts ir arī interjers ēkai Skārņu ielā, kas atrodas starp Vecrīgas vēsturiskajām celtnēm un izceļas ar savu mūsdienīgo arhitektūru, kas organiski iekļaujas vecpilsētas vidē. Ēkas pirmajos stāvos top restorāna projekts, un noslēgts līgums arī par pārejās daudzstāvu ēkas interjera projekta izstrādi.

Tajā brīdī, kad es strādāju pie kāda projekta, tad es esmu tajā iekšā uz visiem 100 procentiem, un tajā mirklī tas ir svarīgākais un mīļākais projekts.

Tā kā Anna strādājusi pie ļoti dažādiem projektiem un arī šie pieminētie tomēr ir divas dažādas sfēras, neviļus rodas jautājums – kā šie darbi atnāk? Anna stāsta, ka ar projektiem ir līdzīgi kā ar cilvēkiem – tu pievelc tādus cilvēkus, kāds esi tu pats. Arī katrs nākamais projekts kaut kādā ziņā ir saistīts ar iepriekšējiem. ”Vēl tagad atceros, kā savā darbības sākumā priecājos par to, ka man piedāvāja iekārtot kādam dzīvokli, tas deva azartu un entuziasmu. Šī sajūta arī šobrīd virza uz priekšu, mainījies tikai projektu mērogs un apjoms. Lai motivācija progresētu un nepazustu, ir vajadzīgi aizvien jauni mērķi, savukārt tie jaunie izaicinājumi paši no sevis neatnāks, arī tagad, kad it kā labu laiku esmu šajā apritē. Uz to ir mērķtiecīgi jāvirzās un jāzina tas īstais ceļš, pa kuru doties, lai sasniegtu vēlamo galamērķi. Darbības sākumā mēs vairāk fokusējāmies uz privāto interjera izstrādi, savukārt šobrīd fokuss ir vairāk uz viesnīcām un sabiedriskiem interjeriem. Ir jābūt konkrētam mērķim, plānam, shēmai un vīzijai, kā to sasniegt, tad arī attiecīgajā līmenī var nonākt. Nekas nenotiek pats no sevis, tas tomēr ir ieguldītā darba nopelns,” atklāti stāsta interjera arhitekte.

1_Tall_4

Darbi nāk un iet, taču katram ir kaut kādi spilgtākie brīži un atmiņas par padarīto, ko vienmēr ar prieku gribas atminēties. Vaicājot Annai par kādu viņas mīļāko darbu, par ko ir īpašs prieks un lepnums, viņa atklāj, ka itin viss viņas dzīvē ir mainīgs, arī mīļākie projekti. ”Tajā brīdī, kad es strādāju pie kāda projekta, tad es esmu tajā iekšā uz visiem 100 procentiem, un tajā mirklī tas ir svarīgākais un mīļākais projekts,” atzīst Anna.

Iztaujājot Annu par to, kā viņa nezinātājam izskaidrotu, kas ir dizains un dizainers, saņemu visai pārsteidzošu atklāsmi. Ja dizainu Anna raksturo visai patiesi – kā visu mākslīgo, kas radīts mums apkārt, tad par vārda ”dizainers” lietojumu izveidojas pat neliela diskusija. ”Šobrīd dizainera vārds ir tik plaši lietots, ka teju ikviens sevi par tādu jau sauc. To jau attiecina arī uz cilvēku, kurš strādā, piemēram, flīžu veikalā, jo arī viņš tur rada dizainu. Taču jomu, kurā strādāju es, negribētu raksturot ar šo vārdu,” teic Anna.

Annas ikdienas darbs nav telpas dekorēšana, bet telpu analīze un projektēšana tajā. Jēdziens – interjera arhitektūra visprecīzāk raksturo ”Annvil.lv” darbības sfēru.

Mainīgais stils un gaumes paredzēšana

Arī man pašai līdz šim bija izveidojies priekšstats, ka Annas darba rokraksts ir ļoti spilgts un krāsains, vislabākajā nozīmē, taču, kā viņa pati atzīst, tad nevarētu teikt, ka vispār ir kāds vienojošs stils, ko varētu attiecināt uz padarīto. “Darbs ir mainīgs, jo pasūtītāji ir dažādi, vadoties pēc tā, veidojas individuāli risinājumi attiecīgi uzstādījumam un konceptam. Iespējams, ka vienojošais faktors ir krāsas, mēs daudz domājam par tām un to ietekmi uz cilvēka pašsajūtu. Tumši interjeri nav man raksturīgi, taču ir bijuši arī šādi projekti, kad pasūtītājs pamatoti pārliecinājis, kāpēc telpai jābūt tumšā tonalitātē un kapēc tā viņam ir piemērota,” par darbu procesu stāsta Anna.

20140704_Jurmala_Annvil_print_1.